Viss darbs skolā ir centrēts uz skolēniem, viņu audzināšanu un izglītošanu. Lai šis process būtu kvalitatīvs, noteicošais ir profesionāls, emocionāli stabils, pret stresu noturīgs skolotājs. Pēdējos 30 gadus izglītībā notiek nepārtrauktas reformas, skolotāji aizvien biežāk ir emocionāli iztukšoti, kas neizbēgami ietekmē viņu darbu, līdz ar to arī neveicina mācību kvalitātes paaugstināšanos. DALP 5.vsk. liela uzmanība tiek pievērsta izglītības kvalitātei, par to liecina gan eksāmenu rezultāti, gan skolēnu sniegums konkursos, ZPD lasījumos, olimpiādēs u.c., kā arī Liepājas Domes pasūtītajā izglītības kvalitātes Liepājā pētījumā, ko veica LU SIIC, DALP 5.vsk. skolotāji ieguva augstu novērtējumu.
Skolā tiek īstenotas arī dažādas papildu pedagoģiskās aktivitātes, piemēram, darbs skolotāju sadarbības grupās. Šajās grupās skolotāji, kuri strādā vienā klašu grupā, tiekas vienu reizi mēnesī. Katra grupa strādā pie kāda konkrēta mērķa sasniegšanas, piemēram, tekstpratības attīstīšana skolēniem, kopā īstenojot jaunas metodes un izvērtējot to efektivitāti. Skolā skolotāji īsteno arī audzināšanas programmu APU, kuras uzdevums ir ar pozitīvās disciplinēšanas metodēm panākt pozitīvu skolēnu uzvedību. Skolotāji regulāri pavada skolēnus konkursos, ekskursijās, dežurē skolas baļļu un diskotēku laikā, ved skolēnus uz teātri, bibliotēku u.tml. 2015.g. skola piedalījās TALIS pētījumā. Tajā tika secināts, ka viens skolotājs darbam nedēļā velta vidēji 58 astronomiskās stundas, no kurām vismaz 1/3 netiek neapmaksātas, jo skolām netiek piešķirti līdzekļi virsstundu apmaksai. Šobrīd skolā notiek pāreja uz jauno izglītības modeli un mācīšanas pieeju, skolotāji veic mācību plānu un mācību materiālu pārtaisīšanu vai pilnīgi jaunu izveidi.
Jau vairāk nekā gadu mācības notiek attālināti, skolēniem ar mācīšanās grūtībām tiek nodrošinātas individuālās konsultācijas. Tas viss ir ievērojami palielinājis skolotāju slodzi. 86 skolotāji iesaistījās LU organizētā skolotāju dzīvesspēka pētījumā. Lai gan precīzi rezultāti būs zināmi tikai jūnija otrā pusē, jau tagad pētnieki uzsver, ka līdz šim iegūtie dati liecina par nopietnu profesionālo izdegšanu. Arī LIZDA veiktā aptauja 2020.g. nogalē apliecina, ka liela daļa skolotāju Latvijā strādā uz izdegšanas robežas. Pandēmija ir likusi sabiedrībai saskatīt tās problēmas, ar kurām skolotāji sadzīvo jau gadiem. Izdedzis skolotājs nav motivēts pilnveidoties, atbalstīt skolēnus, rūpēties par skolēnu sociālemocionālo labsajūtu klasē, tāpēc ir svarīgi, ka skolotāji apgūst paņēmienus, kā pretoties stresam, kā atpazīt ieilgušu, hronisku stresu, kā palīdzēt sev, lai mazinātu stresu.
Šāds zinošs skolotājs spēj sniegt atbalstu arī skolēniem līdzīgās situācijās. Ar motivētu skolēnu strādāt ir viegli un šajā sadarbībā gūst ne tikai pats skolēns, bet tā iedvesmo arī skolotāju. Šobrīd pastāv maldīgs uzskats, ka pietiek tikai ar to, ka skolēniem ir interesanti, un nebūs ne uzvedības problēmu, ne mācīšanās grūtību. Pētījumi pierāda, ka ne vienmēr procesā, kas no malas izskatās interesants, notiek mācīšanās, jo mācīšanās ir apzināta darbība, nevis spēle. Tāpēc skolēniem jaunajos apstākļos ir jāmainās un jāapgūst prasmes mācīties. Mācīšanās prasmju trūkums izraisa pārslodzi, savukārt tas noved pie motivācijas zuduma un pat pie nopietnām veselības problēmām. Arī skolēniem ir jāpalīdz atpazīt stresa simptomus un jāmāca, kā tikt ar to galā. Tāpēc šā projekta mērķis ir novērst pedagogu izdegšanu un veicināt motivāciju, sniedzot atbalstu jaunu prasmju un kompetenču apguvē. Tā kā projekta ietvarā ir paredzēts doties uz kursiem ārzemēs, tad šis projekts turpinās arī jau iesākto skolas internacionalizācijas procesu, kas pandēmijas dēļ šobrīd ir apsīcis.
