Recenzija par teātra izrādi “Jasmīns”.
Piektdien, 26. janvārī, Liepājas teātrī, režisora Dmitrija Petrenko iestudētā izrāde “Jasmīns’’, skatītājiem radīja daudzējādas emocijas. Ingas Ābeles luga “Jasmīns’’ atjauno aktuālas problēmas, atspoguļojot tieši sievietes attīstību un vīrieša loma sievietes dzīvē. Šī dramaturģija parāda tieši to, ka darbības pierāda vairāk nekā tukši vārdi. Tēma ir sievietes sevis iemīlēšana, pieņemot savas kvalitātes. Tēmas aktualitāte ir vīrieša atkarība no sievietes- pierādījums, ka vīrieši nespēj dzīvot bez sievietes sakārtotu un veiksmīgu dzīvi.
Izrādē Jasmīnas raudulīgais vīrs Artis, kuru izcili spēlē aktieris Rolands Beķeris, pierāda to, ka esot lielos parādos un nepatikšanās no tiesu izpildītājiem, vīrietis spēj izrādīt tikai liekulību un sentimentu. Kā skatītājam, rodas raizes par to, kā Artis spēj manipulāciju salīdzināt ar mīlestību pret Jasmīnu. Artis ar saviem nepareiziem lēmumiem izrok bedri gan sev, gan savai sievai Jasmīnai. Jasmīna diemžēl ir pārāk naiva, lai pamestu savu vīru un vainotu viņu par naudas zaudēšanu. Viņa uzskata, ka viņš var atgūt naudu, taču Arta galvenais nolūks ir piedzerties un žēlot sevi.
Pēc 7 gadu netikšanās, laukos atgriežas Jasmīnas māte Laura, ievērojamā aktrise Katrīna Tatarinova, ar drosmīgo un vīrišķīgo mūziķi Mihaelu, kuru lomu spēlē Edgars Ozoliņš. Edgars Ozoliņš spēlē ideālo un liktenīgo vīrieti Mihaelu, kurš atklāj aktrisi Kintiju Stūri, maigo Jasmīnu un ļauj viņai izplaukt kā Jasmīnas ziedam, izrādot savu patieso sievišķīgumu. No sagurušas mājsaimnieces, kura pieskata savu vīru un apjukušo vecmāmiņu Ģertrūdi, Jasmīna pārtop par skaistu sievieti ar sarkanām, uzkrāsotām lūpām, gaišiem, izlaistiem matiem un ievērojami skaistu, garu kleitu. Aktrise Anete Berķe spēlē šarmantās un spēcīgās sievietes tēlu Lanu, kurai nav bail pateikt savu viedokli un nolikt vīrieti pie vietas. Bet, vai Lana ir uzticama sieviete? Vai viņai ir tikai svarīgas savas priekšrocības?
Izrādes dekorācijas un mūzika, manuprāt, skatītājiem rada izbrīnu un pārdomas par redzēto un piedzīvoto izrādes laikā. Skatuve pārklāta ar zaļganu dabas nokrāsu, un šajā skatuves centrā ir milzīgs dzimtas koks, kas simbolizē cilvēku saistības un sakarības starp dažādām paaudzēm. Tas, manuprāt, pierāda to, ka vecmāmiņai, mātei un meitai ir līdzīgas dzīves tieši mīlestībā, lai gan Jasmīna nevēlas sevi salīdzināt ar savas mātes pagātnes uzvedību. Piemēram, Jasmīnas dēls arī netiek pieminēts Jasmīnas dzīvē, tāpat kā Laura devās dzīves meklējumos un atstāja Jasmīnu novārtā ar alkoholiķi Arti un apjukušo vecmāmiņu Ģertrūdi.
Jasmīna nespēj atzīt savai mātei Laurai, ka viņai simpatizē Mihaels, jo viņiem ir neaprakstāma saistība. Mihaels izprot Jasmīnas sāpes un emocijas, tāpēc abiem ir vēlme pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā. Darbības ir svarīgākas nekā vārdi, manuprāt, skaidro, kāpēc Mihaelam nepatīk, ka cilvēki ļoti daudz runā. Divi pērtiķi- Maksis un Sū, kurus diemžēl izrādē nevarēja redzēt (slēpās kokos), simbolizē Mihaela bērnību un raksturo viņa personu. Bērnībā Mihaelu salīdzināja pērtiķim, smieklu un uzvedības dēļ. Šie pērtiķi, manuprāt, parāda divas sejas, kādas ir cilvēkam. Piemēram, izrādē viens no pērtiķiem, manuprāt, radīja mieru un apziņu, bet otrs pērtiķis radīja agresiju un mežonīgumu. Jasmīnas māte uzbudināja Mihaelu ar pātagu, kas radīja Mihaelam kļūt mežonīgam kā pērtiķim un uzbrukt Jasmīnai. Māte viņu sauca pērtiķa vārdā un izmantoja tādam nolūkam, lai izraisītu agresiju Mihaelā. Šī otrā seja, manuprāt, pierādīja to, ka Mihaels arī varēja būt tikpat vardarbīgs, cik Jasmīnas lupatīgais vīrs Artis, jo viņa nobijās no Mihaela, kad viņš uzbruka viņai.
Noskatoties šo izrādi var uztvert, ka galvenā doma šajā izrāde nav par mīlestību starp vīrieti un sievieti, bet gan par sievietes tēlu. Kā sieviete spēj atjaunot savu mīlestību pret sevi, kā pret cilvēku. Manuprāt, tiek atklāts, ka vīrieši nespēj novērtēt to, kas viņiem ir dots. Sieviete nedrīkst izrādīt vājumu un jādara tieši tā, lai vīrietis ir apmierināts. Man šī izrāde ļoti aizkustināja un patika, jo varēja aizdomāties par mūsdienās esošiem notikumiem. Šī telpa un aktierspēle man radīja zosādu un patīkamu skatīšanos. Es vēl iepriekš nebiju redzējusi tik radošu un pasakainu teātra skatuvi. Izrādi noteikti iesaku noskatīties cilvēkiem, jo tā paliek atmiņā un rodas atziņas par redzēto un piedzīvoto.
