No Veidenbauma neizbēgsi

Pateicoties projektam „Latvijas skolas soma” mūsu skolas 12.klases skolēni tiešsaistē noskatījās muzikālu dzīves stāstu „No Veidenbauma neizbēgsi”.

Cik dažādi ir skolēni, tik dažāds ir arī vērtējums:

“Veidenbaums unikāls, jo dzīvoja tik sen atpakaļ, bet piedzīvoja un uzdeva tos pašus jautājumus, ko mēs tagad. Viņš bija latvietis- stūrgalvīgs un grib parādīt savu taisnību, iekuļas nepatikšanās. Interesanti!”

“ Lai arī ir pagājuši 100 gadi kopš viņa nāves, mēs ikdienā vēl joprojām uzdodam tos pašus jautājumus, ko uzdeva viņš. Lai arī kā mainās laikmets, mēs joprojām spējam rast līdzības ar Veidenbaumu un viņa apkārtējo vidi gan sevi, gan mūsdienās, mēs redzam, ka no viņa neaizbēgsi, viņš ir aktuāls vienmēr. Mēs katrs varam no Veidenbauma paņemt kaut ko, kas mums katram tuvāks - dusmas, prieku, vientulību, ideāliem un visu pārējo.”

„ Noskatoties muzikālo dzīvesstāstu par Veidenbaumu, man pašam radās interese izlasīt viņa dzeju, un, manuprāt, es neesmu un nebiju vienīgais tajos laikos un mūsdienās, kas, sastopoties kaut vai ar vienu Veidenbauma darbu, iemīlas tajā, jo tie piesaista sevi ar savu tiešumu, viegli saprotamo simboliku”.

Skolēniem bija jāpamato, kāpēc Eduardu Veidenbaumu uzskata par unikālu personību latviešu kultūrā:

„Manuprāt, Eduarda Veidenbauma aktualitāte un unikalitāte ir meklējama vairākos aspektos. Ka vienu varu minēt to, ka E.Veidenbaums rakstīja par mūžam aktuālām un nemirstīgām sabiedrības problēmām un aktualitātēm. Veidenbaums bija tiešs un atklāts, varbūt arī tas nereti trūkst mūsdienu sabiedrībā. Šis tiešums, atklātība un nekā neizpušķošana, lietu saukšana tās īstajos vārdos. Unikalitāti varu arī ieraudzīt tajā, ka Eduards Veidenbaums ir viens no retajiem, kura it visi darbi tika publicēti pēc viņa nāves. Un es vēl vēlējos ielikt šeit savu mīļāko citātu no šī muzikālā piedzīvojuma : „Pēc goda, pēc varas, pēc mantas Bez atpūtas ļautiņi skrien, Te dzenas, tie cīnās, tie pūlas, Ar rūpēm tie kapenēs lien. Gan lauri tiem kapenes puško, Gan varoņu dziesmās tos min, - Ne greznuma mana, ne dzie4smas, Ko miroņu tumsība tin”. Manuprāt, šis precīzi attēlo mūsu sabiedrību gan, kad pa zemi staigāja Veidenbaums, gan tagad, kad uz tās dzīvojam mēs. Nekas taču nav mainījies! Tur arī attēlojas šī mūžīgā aktualitāte un patiesā dzīves attēlošana.”

Elīza Šēfere

‘’Eduards Veidenbaums bija neikdienišķa un talantīga personība, kurai bija talants ne tikai literatūrā darbībā, bet arī matemātikā. Sevi neuzskatīja par dzejnieku, taču viņa draugi popularizēja viņa dzeju pārrakstot to, mācoties no galvas un deklamējot. Viņa sacerētie 80 dzejoļi tika izdoti 1896.gadā pēc dzejnieka nāves. Viņš ir sekmējis latviešu nācijas pašapziņas veidošanu, savos darbos atklājot cilvēka pretrunīgo dabu laikā, kad izplatījās latviešu inteliģences idejiskā kustība „Jaunā strāva”, un viņš bija daļa no tās. Viņa dzīve bija ļoti smaga, jo viņš saskārās ar finansiālām grūtībām, taču neskatoties uz to, viņš studēja. Viņš bija jutīgs pret apkārt notiekošo un necieta cilvēkos liekulību un uzpūtību, tāpēc labprāt pavadīja laiku starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Viņa filozofiskajā dzejā liriskais varonis ir gan dzīvespriecīgs sapņotājs un baudītājs gan arī drūms pastāvošās kārtības kritiķis, kurš ilgojas un cer uz labāku nākotni, kaut arī bieži vien pats ir izmisis un pauž vēlmi pēc nāves. Viņa traģiskā dzīves izjūta un ironija, kas izteikta tiešā un skarbā valodā, nenoliedzami ir padarījusi E.Veidenbaumu par viņu pašu, tādēļ arī katrs cilvēks spēj just sevī mītošo kripatu no Veidenbauma.

                                                                                                                                       Ieva Jansona

 

Share
Partneri: twitter
Partneri: moodle
Partneri: e-klase
Partneri: visc
Partneri: izm
Partneri: lip
Partneri: drošs-internets
Partneri: valsts-bērnu-tiesību-aizsardzības-inspekcija
Partneri: radošuma-pils
Partneri: dsd
Partneri: junior-achievement
Partneri: afs
Partneri: atbalsts
Partneri: prakse-lv
Partneri: pumpurs